Savulaik politiķu pārdrošie izteikumi par to, ka Dienvidu tilts būtiski atvieglos Rīgas transporta sistēmu, neiet kopā ar skaitļiem. Rīgas domes Satiksmes departamenta (RDSD) statistika liecina, lai arī satiksmes intensitāte galvaspilsētā ir mazinājusies, Dienvidu tiltu ikdienā izmanto vien 12 procenti autovadītāju, kas šķērso Daugavu.
Iepriekšējo trīs gadu statistika liecina, ka vidējā diennakts satiksmes intensitāte pār Vanšu, Akmens un Salu tiltu kopā 2007. gadā ir bijusi 209 004 automašīnas, 2008. gadā – 193 544 automašīnas, bet 2009. gadā – 172 129 auto.
Vaino pievedceļu trūkumu
RDSD Transporta būvju uzturēšanas un būvniecības pārvaldes priekšnieks Andris Binde ir pārliecināts, ka Dienvidu tilts dod būtisku pārējo tiltu atslodzi. "Dati liecina, ka kopš 2008. gada ik gadu kopējā satiksmes intensitāte uz Salu, Akmens un Vanšu tilta samazinās. Domāju, ka satiksmes intensitātes samazināšanās uz šiem trim tiltiem ir skaidrojama gan ar kopējās satiksmes intensitātes samazināšanos Rīgā, gan arī artavu Daugavas šķērsošanas atslogošanai ir sniedzis Dienvidu tilts. Kaut gan tiltam vēl nav izbūvēti pievedceļi, tas, pēc 2009. gada datiem, ik dienu uzņem vidēji 24 301 transportlīdzekli," norāda A. Binde.
Viņš piebilst, ka izbūvētais Dienvidu tilts būtiski uzlabojis satiksmes drošību Krasta, Maskavas un Slāvu ielas satiksmes mezglā, kur 2007. gadā bija reģistrēts 41 ceļu satiksmes negadījums un kas iepriekš bija viens no Rīgas melnajiem punktiem, taču pēc trīslīmeņu satiksmes mezgla izbūves 2009. gadā tur reģistrēti tikai divi satiksmes negadījumi. "No satiksmes atslogošanas viedokļa Dienvidu tiltu varēs vērtēt tad, kad būs pabeigta pievedceļu izbūve," komentē A. Binde.
Ieguvējs labais krasts
Ceļu satiksmes eksperts, raidījuma par satiksmes drošību Zebra vadītājs Pauls Timrots uzskata, ka situāciju ar Latvijas jaunāko tiltu var iedalīt divās daļās. "Ja vērtē tikai to tilta daļu, kas iet pāri upei, tad, protams, efekts nav liels, bet, ja ņem vērā visu to satiksmes mezglu, kas ir līdz Slāvu rotācijas aplim, tas gan pamatīgi atvieglo satiksmi pilsētā. Pilnīgi muļķīgs ir priekšstats, ka cilvēki savās ikdienas gaitās izvēlēsies kādu tiltu tikai tāpēc, ka tas ir jaunāks vai dārgāks," Neatkarīgajai stāsta P. Timrots.
Salīdzinoši nelielo auto skaitu, kas ikdienā šķērso Dienvidu tiltu, P. Timrots skaidro ar autovadītāju braukšanas ieradumiem, jo tos ir grūti mainīt. "Kāpēc tikai 12 procenti brauc pār šo tiltu? Tāpēc, ka ar ceļu un mašīnām ir tā kā ar cigaretēm paciņā – ja tur ir 20 vai mazāk cigarešu, viss ir kārtībā, bet, tikko tur mēģina iebāzt vienu lieku, tā viss izjūk. Tātad, samazinot par 12 procentiem plūsmu uz pārējiem tiltiem, visi jūtas ērti un nevienam nekas netraucē," uzskata Zebras vadītājs.
Līdzīgi kā RDSD pārstāvis, arī P. Timrots ir pārliecināts – autobraucēji vairāk izvēlētos šķērsot Daugavu pa Dienvidu tiltu, ja pabeigtu pievedceļu izbūvi Daugavas kreisajā krastā. "Kamēr tur nav ērti un uz pārējiem tiltiem neveidojas sastrēgumi, neviens tāpat vien ar savu auto nedzīsies uzlabot tilta šķērsošanas statistiku. Taču pašlaik Dienvidu tilta labā krasta daļa labi pilda savu funkciju un atvieglo satiksmi Daugavas labajā krastā," piebilst auto žurnālists.
Ierobežotas iespējas
Satiksmes intensitātes datos tiek iekļautas vieglās un smagās automašīnas, tāpēc nav iespējams precīzi noskaidrot, cik lielu efektu satiksmes atslogošanai no kraviniekiem ir devis Dienvidu tilts, uzskata Latvijas Autopārvadātāju asociācijas Latvijas auto prezidents Valdis Trēziņš.
"Mūsu skatījumā Dienvidu tiltu, protams, izmanto maz, vienīgi virzienā no Slāvu apļa puses uz Eiropu (Lietuvu). Pamatā kravu transporta plūsmas iet pa apvedceļiem. Dienvidu tilts kopumā ir ļoti ierobežots, jo, piemēram, transportlīdzekļi no Igaunijas nebrauks cauri Rīgai, bet gan pa apvedceļiem. Protams, lielākā problēma ir tā, ka Daugavas kreisajā krastā nav sakārtota infrastruktūra, jo auto, kas pārbrauc pāri tiltam, otrā pusē faktiski iesprūst," ir pārliecināts Latvijas auto prezidents V. Trēziņš.
Kravinieki uzskata, ka reālu labumu transporta atvieglošanai dotu Ziemeļu šķērsojums.
Atšķirībā no citiem Rīgas tiltiem, uz kuriem ir izveidojušās dažāda izmēra bedres, 2008. gada 17. novembrī atklātajam Dienvidu tiltam pagaidām tādu neesot, norāda RDSD.
