«Tas būtu pārāk straujš gājiens. Mēs (Latvijas Banka) neatbalstām normu piemērošanu ar atpakaļejošu spēku,» uzsver Latvijas Bankas prezidenta padomnieks Uldis Rutkaste, ziņo portāls "db.lv".
«Protams, kredītņēmējus nepieciešams aizsargāt, taču risinājums, kā to darīt, jāmeklē kopīgi visām iesaistītajām pusēm. Ja valdība tomēr pieņems pieminēto variantu ar atpakaļejošu spēku, tad iešaus sev kājā,» intervijā Biznes&Baltija brīdina U. Rutkaste. Viņaprāt, kaut mazliet nepieciešams paskatīties, kādas būtu šāda lēmuma sekas nākotnē. «Kas mūs turpmāk kreditētu? Vai jums kāds vēlreiz aizdotu naudu, ja pirms tam
jūs būtu atmaksātu tikai pusi no parāda, liekot aizmirst par otru pusi?» jautā Latvijas Bankas prezidenta padomnieks U. Rutkaste.
Taujāts par iespējamu spiedienu uz lata stabilitāti, ko varētu izraisīt vilcināšanās ar budžeta pieņemšanu, U. Rutkaste skaidro – kaut arī ažiotāža vietējos un ārvalstu medijos negatīvi ietekmē valūtas kursu, kāpina latu procentu likmes, pasliktinot izredzes uz ātrāku ekonomikas stabilizāciju, tomēr Latvijas Bankas rīcībā ir gana daudz rezervju, lai jebkādas spekulācijas pārvarētu. «Tādus stresa testus ne reizi vien esam izturējuši,» uzsver U. Rutkaste.
Jau vēstīts, ka Budžeta komisija vakar vienojās finanšu ministra Einara Repšes (Jaunais laiks) iesniegtos grozījumus, kas liegtu bijušajiem Parex bankas īpašniekiem Valērijam Karginam un Viktoram Krasovickim saņemt procentu maksājumus par ieguldījumiem Parex bankā, izdalīt atsevišķā likumprojektā, lai Saeima jau drīzumā varētu lemt par to pieņemšanu. Tiesa, pagaidām Budžeta komisija neatbalstīja šo normu piemērošanu ar atpakaļejošu spēku.
