Totalitārisma seku dokumentēšanas centrs savā atzinumā Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) norādījis, ka septiņi deputātu kandidāti varētu būt vai ir sadarbojušies ar bijušo LPSR Valsts drošības komiteju kā šī dienesta aģenti.
Par "Saskaņas centra" deputātu kandidātu Ēriku Didrihsonu, partijas "Par prezidentālu republiku" deputātu kandidātu Aivaru Saliņu un partijas "Tautas kontrole" deputātu kandidātu Ēriku Tīrumu ir saņemti atzinumi, ka viņi varētu būt sadarbojušies ar LPSR Valsts drošības komiteju kā šī dienesta aģenti, informēja CVK Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa.
Savukārt par Zaļo un zemnieku savienības deputātu kandidātu Arvīdu Ulmi, Pēdējās partijas deputātu kandidātu Robertu Gobziņu, partijas "Daugava - Latvijai" deputātu kandidātiem Aivaru Āķi un Rolandu Zagorski ir saņemti atzinumi, ka šie kandidāti ir bijuši LPSR Valsts drošības komitejas aģenti.
Vienlaikus Totalitārisma seku un dokumentēšanas centrs norāda, ka nevienā gadījumā sadarbības fakts nav konstatēts tiesas ceļā, jo nav tikušas ierosinātas pārbaudes lietas. Izņēmums ir Zaļo un zemnieku savienības deputātu kandidāts Ulme, par kura sadarbības faktu ar LPSR Valsts drošības komiteju lieta tika ierosināta un izbeigta, jo Ulme sadarbības faktu atzinis.
Roberts Gobziņš izskanējušo informāciju komentē šādi: "Par lielu pārsteigumu atklājies, ka tajos slavenajos čekas maisos, kuri kaut kur stāv jau otro gadu desmitu, kāds kaut kad ievietojis arī manu vārdu. Biedri lūdza skaidrojumu, tāpēc, īpaši rūpīgi parakājoties atmiņas apcirkņos, varu piedāvāt četrus variantus."
Pirmais skaidrojums ir sadarbība ar VDK mūzikas jomā. Latvijas PSR laikos kapitālistisko valstu mūzikas ierakstus un plates varēja dabūt no diplomātiem un viņu tuviniekiem, kā arī no VDK virsniekiem melomāniem. "Bija viens tāds mūzikas fans, Juris vai varbūt Normunds. Paldies viņam par mūziku un par risku saņemt sodu no vadības par Dzelteno Pastnieku, Hardija Lediņa, Jura Boiko un citu aktīvu pagrīdes darboņu pasargāšanu," auglīgo muzikālo sadarbību atceras Roberts.
Otra versija ir saistīta ar vecāku darbavietām. Gobziņa tēva darbavieta saucās "Rīgas zinātniski pētnieciskais radioizotopisko aparātu būves institūts". Tas atradās Ganību dambī. Tajā tika izgudrotas detaļas PSRS kosmosa industrijai. Savukārt mātes darbavietā Slokas ielā 51, karaspēka daļā 36/858, tika demontētas un detaļās izjauktas Padomju armijas avarējušās lidmašīnas. Gobziņš skolas gados vasarā vienu mēnesi arī pats nostrādāja šajā rūpnīcā, lai nopelnītu sev kabatas naudu.
"Tāpēc visa mūsu ģimene noteikti bija zem uzraudzības, lai kapitālistiskie spiegi netiek klāt," savas aizdomas pauž Gobziņš.
Treškārt, Gobziņš, 1985. gadā beidzot dienestu Padomju armijas slepenajā karaspēka daļā 54/983, ir parakstījis VDK anketu par noslēpuma neizpaušanu. Paraksts apliecināja, ka gadījumā, ja Gobziņu uzrunā kāds spiegs, vēloties augstāk minēto noslēpumu nopirkt, izspiest vai izvilināt, mūziķim nekavējoties jāziņo VDK.
Ceturtkārt, tā kā mūziķis jau kopš piecu gadu vecuma pratis gan vācu, gan angļu valodu, iespējams, viņš jau tolaik noskatīts kā perspektīvs jaunais izlūks.
Roberts Gobziņš visiem potenciālajiem vēlētājiem apliecina, ka, par spīti biogrāfijas līkločiem, nekad nav bijis VDK aģents, teikts viņa izplatītajā paziņojumā.
Saeimas vēlēšanu likums neaizliedz šīm personām kandidēt Saeimas vēlēšanās, taču sadarbība ar LPSR Valsts drošības komiteju ir jānorāda kandidātu sniegtajās ziņās par sevi, kas ir pieejamas vēlētājiem. Iesniedzot kandidātu sarakstus CVK, neviens no minētajiem deputātu kandidātiem sadarbības faktu ar LPSR Valsts drošības komiteju nav norādījis.
No Iekšlietu ministrijas Informācijas centra sniegtajiem atzinumiem izriet, ka pieciem deputātu kandidātiem nav tiesību kandidēt Saeimas vēlēšanās, un CVK būs jāizskata jautājums par šo kandidātu svītrošanu no kandidātu sarakstiem.
Pārbaudot deputātu kandidātu sarakstus, Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs ir konstatējis, ka uz partijas "PCTVL - Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" deputātu kandidātiem Oļegu Posadkovu un Sergeju Špaku, partiju apvienības "Ražots Latvijā" deputātu kandidātu Sergeju Simčaku un Kristīgi demokrātiskās savienības deputātu kandidātu Andri Grīnu attiecas Saeimas vēlēšanu likuma 5.panta 3.punktā minētie ierobežojumi, kas noteic, ka Saeimas vēlēšanām nevar pieteikt par kandidātiem un Saeimā nevar ievēlēt personas, kuras ir sodītas par tīšu noziedzīgu nodarījumu, ja persona nav reabilitēta vai sodāmība dzēsta vai noņemta.
Bet uz partiju apvienības "Ražots Latvijā" deputātu kandidātu Zigrfrīdu Laicānu attiecas Saeimas vēlēšanu likuma 5.panta 4.punktā minētie ierobežojumi, kas noteic, ka Saeimas vēlēšanām nevar pieteikt par kandidātiem un Saeimā nevar ievēlēt personas, kuras Krimināllikumā paredzētā nodarījuma izdarīšanas laikā atradušās nepieskaitāmības stāvoklī, ierobežotas pieskaitāmības stāvoklī vai arī pēc noziedzīga nodarījuma izdarīšanas saslimušas ar psihiskiem traucējumiem, kas tām atņēmuši iespēju saprast savu rīcību vai to vadīt, un kurām sakarā ar to piemērots medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis vai arī lieta izbeigta bez šāda piespiedu līdzekļa piemērošanas.
Jautājums par augstāk minēto deputātu kandidātu svītrošanu no kandidātu sarakstiem tiks skatīts CVK sēdē 11.augustā plkst.11.
