"Tāpat kā klausos visādu mūziku, arī apģērbu izvēlos dažādu. Man nav tāds viens stils, varu uzvilkt visu ko. Galvenais tikai – lai ērti!" saka popstudijas Jūras akmentiņi dziedātājs, piecpadsmit gadu vecais ventspilnieks Roberts Pētersons.
Roberts mācās Ventspils 1. ģimnāzijas 9. klasē, jau no trīs gadu vecuma dzied Lūcijas Boitmanes vadītajā popstudijā Jūras akmentiņi un mācās spēlēt ģitāru Ventspils mūzikas vidusskolas mūsdienu ritmu meistarklasē.
Jau pirms diviem gadiem viņu pamanīja maestro Raimonds Pauls, piedāvājot dziedāt gan televīzijas Klubiņā pie Paula, gan dziedāšanas svētkos Arēnā Rīga. Viņš piedalījies vairākos starptautiskos jauno dziedātāju konkursos, un lielākais panākums ir pērnā gada nogalē Vācijā izcīnītais Grand Prix starptautiskajā jauno popmūzikas dziedātāju konkursā Berliner Perle.
14. janvārī Robertam paliek 16 gadu, un, iespējams, ar dziesmu Cīrulis (A. Palkevičs/G. Račs) viņš būs Latvijas Radio 2 populārās dziesmu aptaujas SEB Muzikālā banka 2010 finālistu vidū, kas 22. janvārī Ventspilī kāps uz Olimpiskā centra skatuves, kur tiks noskaidrotas aizvadītā gada vērtīgākās dziesmas.
Panks nebūs
"Man raksturīgs ir brīvais stils, bet ne izteikti sportiskais. Drīzāk – sportiski klasiskais," Roberts mēģina noraksturot savu ikdienas ģērbšanās stilu. Viņš stāsta, ka labprāt klausās gan mūsdienu mūziku, gan vecos labos gabalus, tāpēc arī apģērbā ienāk šis tas no vintage. "Patiesībā, vēl tikai meklēju savu stilu, esmu ceļā uz to," viņš domā, piebilstot, ka ir jau vēl tikai tīnis, ka vēl jāaug un jāattīstās un ka pēc pieciem gadiem viņš noteikti būs pavisam savādāks. Vienu viņš zina skaidri: R"n"B" nedziedās un panks noteikti nebūs!
Tāpat Roberts zina arī to, ka negrib, lai viņu ar kādu salīdzina. Pat ne ar Andri Ērgli, par ko jau ir nācies dzirdēt. "Mums jau tikai mati ir līdzīgi, nekas vairāk!" viņš nosmej. "Nē, man tā neliekas, ka esam līdzīgi, bet tas jau ir normāli, ka tā salīdzina, cilvēkiem patīk meklēt līdzības," viņš domā.
Tā kā Dons
Jaunais dziedātājs stāsta: skatuves stilu viņam palīdz veidot gan Jūras akmentiņu mamma Lūcija Boitmane, gan paša ģimene, gan draugi, kuri iesaka, kādu skatuves tērpu labāk izvēlēties."Es arī ieklausos, jo no malas labāk redzams," saka Roberts un atzīst: tas varbūt vēl nav tas, ko viņš grib, bet ar kaut ko ir jāsāk. Tas savā ziņā attiecas arī uz viņa dziesmu repertuāru.
"Mans favorīts mūzikā ir Dons. Ar ko viņš sāka? Ar Fabriku. Bet man viņš patīk tāds, kāds ir tagad. Es negribu teikt, ka gribu dziedāt kā Dons, bet es zinu, ka gribu šo ceļu iet tā, kā viņš to dara."
Un viens no pakāpieniem, pa kuru iet pretim panākumiem, viņaprāt, ir festivāls Jaunais vilnis, kuram Roberts, sasniedzis 16 gadu vecumu, beidzot var pieteikties. "Mēģināt jau var, tad redzēs, ko žūrija saka, vai esmu tam gatavs," Roberts pasmaida un neslēpj savu viedokli, ka šis starptautiskais festivāls mūziķiem ir Latvijā labākais atspēriena punkts.
Uzvalks nav interesanti
"Es vēl neesmu ļoti slavens, man nav tik daudz naudas, lai katrai dziesmai varētu uzšūt savu skatuves tērpu. Tāpēc šobrīd jāizvēlas tādi, kas der vairākām dziesmām. Bet, ja man būtu nauda, es tāāādus tērpus taisītu!" Roberts pasmaida un apgalvo, ka viņam nekad nav paticis, ja dziedātāji kāpj uz skatuves džinsos un maikās, arī klasisks uzvalks, viņaprāt, galīgi nav interesanti. Tad jau drīzāk modes mākslinieces Šeilas stils varētu būt daudz skatuviskāks. Taču Roberts neaizmirst pateikt paldies Ventspils pilsētas domei un Aivaram Lembergam personīgi par atbalstu, kas sniegts ne tikai skatuves tērpu iegādei, bet arī iespējai būt uz starptautisko konkursu skatuvēm.
Tādu veikalu nav
"Veikalos grūti atrast tādu apģērbu, kas man patiktu. Mums jau Ventspilī vispār tādu veikalu nav, tikai riktīgi ikdienas apģērbi un pirmās nepieciešamības preces. Tāpēc, kad braucu uz kādu konkursu ārzemēs, visu sapērku tur," stāsta jaunais dziedātājs. Gada nogalē Vācijā veikalā H&M nopircis sev jaunus džinsus, bet māsa no Amerikas atvedusi kreklu un stilīgu jostu. "Vismaz kaut kas savādāks nekā veikalos šeit," viņš nosaka.
"Bet vispār jau ar mūziku Latvijā ir šausmīgi grūti pelnīt naudu," jaunais mūziķis sapratis. Kad saku, ka tad jāiet studēt banku zinības, viņš sirsnīgi smej: "Nē, nemūžam! To es zinu pavisam noteikti, ka neko tādu nedarīšu! Bet kādu profesiju apakšā gan vajadzētu, lai, gadījumā, ja kas, uz tās bāzes var izķepuroties un tad atkal ar mūziku nodarboties..."
Mārtiņš PŪPOLS, modes dizainers:
– Roberta talants izpaužas ne tikai mūzikā – par to liecina arī viņa vizuālais tēls. Vīriešiem apģērba izvēle nereti sagādā zināmas problēmas, jo bieži vien ir slinkums tam veltīt laiku. Taču, ja Roberts savu profesionālo karjeru un nākotni plāno saistīt ar skatuvi, tas ir lieliski, ka jau tagad viņš domā par savu vizuālo tēlu un mēģina to izkopt. Mans ieteikums Robertam: necensties kādu imitēt vai atdarināt, bet mēģināt atrast savu personīgo, savu īpašo stilu, kas vēl vairāk papildinātu viņa radošo būtību!
