Politiskās apvienības Par labu Latviju! valdes priekšsēdētājs eksprezidents Guntis Ulmanis sarunā ar Neatkarīgo prognozē: ja arī gadījumā tiks ierosināts jautājums par apvienības Par labu Latviju! valdes atsaukšanu, tā, visticamāk, netiks atlaista.
Pats G. Ulmanis apgalvo, ka neesot izvirzījis šādu uzstādījumu – atlaist valdi, drīzāk kāds ir neveiksmīgi interpretējis viņa sacīto.
10. Saeimas vēlēšanu provizoriskie rezultāti liecina, ka par apvienību Par labu Latviju! nobalsojuši 7,54 procenti balsstiesīgo iedzīvotāju un Saeimā šim politiskajam spēkam būs astoņas vietas. Vilšanās vēlēšanu rezultātos likusi arī skarbi jokot, jo, kā Neatkarīgajai sacīja Guntis Ulmanis, sacītais par valdes atlaišanu bijis drīzāk kā joks. "Es teicu: nu, ko darīsim, nu, atlaidīsim valdi," tagad teic G. Ulmanis, "nopietni es to nedomāju un neesmu domājis, un neesmu arī šādu ideju izvirzījis apspriešanai. Un pagaidām arī neesam tādu lietu paredzējuši izskatīt. Tagad ir dažas brīvas dienas, un nedēļas vidū, otrajā pusē sanāksim kopā." Trešdien vai ceturtdien tiek plānots sasaukt valdes sēdi, kurā tiks analizēti vēlēšanu rezultāti un lemts par turpmāko rīcību.
G. Ulmanis saka: ir jāsagaida viedokļi, kas būs lielajām partijām (tas ir, LPP/LC un Tautas partijai, kas ir apvienības sastāvā), kāds būs uzņēmēju kopas viedoklis par notikušo un turpmāko sadarbību, kā arī pārējiem apvienības partneriem. Uz jautājumu, ja tomēr tiktu izvirzīts jautājums par valdes atsaukšanu, politiķis visai pārliecinoši saka: "Droši vien neatlaidīsim", no tā izriet, ka mehānismā valdes atlaišanā viņš neredz jēgu, jo ir jāturpina darbs un viens no svarīgākajiem jautājumiem ir par apvienības nākotni. "Mums jāsaprot, kā turpmāk funkcionēs politiskā apvienība, jo tā pašlaik sastāv no daudzām apakšvienībām. Vajadzētu veidot partiju," klāsta G. Ulmanis. Tieši politisko spēku vienotība ir tas jautājums, ko par šādām apvienībām pēc vēlēšanām uzdod. Te gan G. Ulmanis piebilst, ka "mēs jau esam pieredzējuši un diezin vai skriesim katrs uz savu pusi". Viņaprāt, runājot par partijas dibināšanu, ir jādomā par programmu, pamatnostādnēm, proti, kādu vietu partija varētu ieņemt. Lēmumu vajadzētu pieņemt jau tuvāko mēnešu laikā. Pats G. Ulmanis ir ievēlēts Saeimā no Vidzemes apgabala kopā ar Tautas partijas politiķi (pašlaik Saeimas deputātu) Māri Kučinski un turpmāk būs Saeimas deputāts.
PLL deputāti ir pārstāvēti 74 novados un septiņās pilsētās. Ogres novada domes priekšsēdētājs Edvīns Bartkevičs, kas PLL valdē pārstāv partiju Ogres novadam, atzīst, ka pagaidām viņam nav informācijas par turpmāko valdes darbu, sapulce vēl neesot sasaukta. "Ja šāds Ulmaņa kunga priekšlikums būtu, es pat varbūt arī sliektos padomāt par valdes atlaišanu, jo aktuāls ir jautājums – kāda valdei šādā sastāvā pašlaik ir jēga?" saka E. Bartkevičs. PLL ir jāieņem konstruktīva opozīcija un jāsniedz racionāli priekšlikumi koalīcijai.
"Slikti rezultāti, negaidīju tādus rezultātus," sarunu par vēlēšanu norisi sāk PLL valdes loceklis, Daugavpils novada domes deputāts Mečislavs Vēveris no Latgales tautas. "Nevaru jums atbildēt, ko tagad darīs valde un kas būtu jādara, man nav nekādas informācijas," bilst M. Vēveris. Arī citam PLL valdes loceklim no reģiona – Rēzeknes domes deputātam Jurijam Petkevičam (Vienota Rēzekne) nav ziņu par turpmāko valdes darbu.
