Kampars kategoriski iebilst pret veidu, kā RD amatpersonas virza RS kontrolpaketes pārņemšanu, aizmuguriski vienojoties ar uzņēmumu "Dalkia" un dibinot kopuzņēmumu, par kura vadītāju plānots iecelt "Dalkia" pārstāvi. Ministrs uzskata, ka tādējādi RD mēģina īstenot "Dalkia" ambiciozos mērķus privatizēt uzņēmumu un "atstāt valdību bez jebkādas teikšanas iespējām Latvijā lielākajā siltumenerģijas uzņēmumā".
"Ministrs arī nenoraida iespēju vērsties tiesībsargājošās instancēs, ja minētā shēma tiks īstenota dzīvē," pausts ministrijas paziņojumā.
"Kāpēc plānotajā kopuzņēmumā Rīgas domei piederētu vien 51% vai pat 49% kapitāldaļu? Vai tas liecina, ka pārējās kapitāldaļas piederētu "Dalkia", kas nozīmētu šī uzņēmuma ievērojamu ietekmes pieaugumu "Rīgas Siltumā"? Jāņem vērā, ka līdz šim "Dalkia" ietekme uzņēmumā bija minimāla – vien 2%. Ja šāda Rīgas domes virzītā shēma īstenosies, tad tas būs precedents, kā mūsdienās visu degungalā var realizēt slēptu privatizāciju," uzskata Kampars.
Par kopuzņēmuma izveidošanu pašvaldība no "Dalkia" saņemtu 14 miljonus latu, kas vēl vairāk pastiprina aizdomas par slēptas privatizācijas mēģinājumu, norāda EM.
"Rīgas dome savā oficiālajā paziņojumā ir paudusi viedokli, ka galvenais iemesls ir nesaskaņas ar valsti kā akcionāru. Vēlos uzsvērt, ka būtībā lielākā viedokļu nesakritība ir bijusi pirms četriem gadiem par "Dalkia" mēģinājumu privatizēt valstij piederošās "Rīgas Siltums" akcijas un valdības iebildumiem palielināt "Dalkia" ietekmi uz siltuma tarifiem," norāda Kampars.
EM arī uzsver, ka ne ministrijas, ne valdības rīcībā nav pārliecinoši argumenti, kas skaidri apliecinātu, ka "Dalkia" ietekmes palielināšana RS tiek veikta rīdzinieku interesēs. "Dalkia" publiski ir solījusi, ka pēc savas ietekmes palielināšanas RS investēs 100 miljonus latu individuālās siltuma piegādes un uzskaites sistēmas izveidē Rīgā. "Paliek atvērts jautājums, kāpēc no "Dalkia" puses šādas investīcijas nav veiktas Cēsīs un Valmierā - pilsētās, kurās uzņēmums jau ir kļuvis par nozīmīgu līdzīpašnieku siltumapgādes uzņēmumos," jautā Kampars.
Ministrs arī norāda, ka uzņēmuma kontrolpaketes jautājuma virzīšana uzsākta, nekonsultējoties ar valstij piederošo kapitāldaļu turētāju, lai arī Latvijas valsts ir nozīmīgs uzņēmuma akcionārs.
"Mani patiesi uztrauc iespēja, ka uzņēmumu "Rīgas Siltums" var piemeklēt līdzīgs liktenis kā "Latvijas Pastu", kuram arī ar plašu vērienu savulaik klāt ķērās [LPP/LC līderis, Rīgas vicemērs] Ainārs Šlesers, bet pašlaik ir ļoti nopietni jācīnās par izdzīvošanu," atzīst Kampars.
Jau vēstīts, ka RD Mājokļu un vides komiteja ceturtdien atbalstīja ieceri veidot kopuzņēmumu ar Francijas kompānijas "Dalkia International" meitas uzņēmumu Latvijā SIA "Dalkia Latvija", tādejādi pārņemot kontroli RS, kur pašlaik 49% akciju pieder RD, 48,995% - Latvijas valstij, 2% - SIA "Dalkia City Heat", savukārt atlikušie 0,005% - a/s "Latvenergo".
Galīgais lēmums par abu uzņēmumu apvienošanu gan vēl ir jāpieņem Rīgas domei (RD).
"Delfi" jau agrāk vēstījuši, ka bijušā Rīgas Fondu biržas valdes priekšsēdētāja Guntara Kokoreviča vadītā SIA "Dalkia Latvija" bija izrādījusi interesi un ir iesaistījusies arī citu Latvijas pilsētu siltumapgādes biznesā.
Saskaņā ar RD ziņoto, Rīgas pašvaldība iecerējusi "beidzot pārņemt kontroli uzņēmumā, kurā līdz šim tai bijušas nesaskaņas ar valsti", kā arī plāno uzsākt projektu, kas paredz Rīgas dzīvokļos uzstādīt individuālos siltuma skaitītājus, līdzīgi kā gāzes apgādē.
RD iecerētais modelis paredz, ka jaunais kopuzņēmums no Rīgas domes varētu iegādāties daļu tai piederošo RS akciju. Darījumu finansētu "Dalkia Latvija" un Rīgas pašvaldība tā rezultātā varētu iegūt 13,4 miljonus latu. Patlaban notiek pārrunas par akciju sadalījumu kopuzņēmumā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
