Latvijas katastrofālā demogrāfiskā situācija mums nedod daudz izvēles iespēju. Pat, ja brīnumainā kārtā mums izdodas strauji uzlabot savu ekonomiku. Pat, ja izskaužam visus valsts izzadzējus. Pat, ja atgriežas visi uz ārzemēm aizbraukušie. Pat, ja stārķi nāk talkā strauji uzlabot dzimstības rādītājus.

Ja pārredzamā nākotnē vēlamies augstāku labklājību, tad, šķiet, šis jautājums nav risināms bez ievērojama imigrantu pieplūduma. Latvijā par šo jautājumu nav diezko ērti runāt.

Kanādas imigrācijas dienests ir vērīgs un skarbs. Atceros, kad vēl vajadzēja vīzu, divreiz man nācās iziet cauri pamatīgām klapatām, lai to dabūtu. Arī tagad kanādiešu ierēdņi savus iebraucējus pēta un izprašņā jau tranzīta lidostās ārpus Kanādas. Taču vienlaicīgi kanādieši lepojas ar to, ka ir izteikti multikulturāla sabiedrība. Federālā valdība pat izveidojusi īpašu multikulturālisma departamentu.

Toronto metro plakāts ar islāmiska paskata sievieti uzrunā tos, kuri nesen ieceļojuši Kanādā. Dzīve jaunajā mītnes zemē esot izaicinājums, taču šiem cilvēkiem tiek solīta palīdzība labāk iepazīt kanādiešu kultūru, palīdzība atrast darbu un sākt dzīvi no jauna. Palīdzība bez maksas.

Taču ne visi kanādieši ir priecīgi un lepni par imigrantiem. Toronto dzimušais žurnālists Marks Steins (Mark Steyn) savā grāmatā America Alone Kanādas multikulturālisma un imigrācijas veicināšanas politiku uzskata par katastrofu. Gadsimtu mijā desmit gados dzimstība valstī ir kritusies par 25 %. Kanādieši dabiskā ceļā nespēj sevi atražot. Tāpēc imigrācijas veicināšanas pamatā ir ekonomiska konjunktūra, ko Steyn uzskata par tuvredzīgu un perspektīvā katastrofālu. Viņa skatījumā ASV šobrīd vienīgā spēj atražot savu nāciju, kurpretim multikulturālā Kanāda un Eiropa ļāvusies Rietumu civilizācijas sabrukuma gaitai.

Mans paziņa A. raksta kanādiešu presei savai valdībai par paraugu stādot Austrālijas premjeru, kurš nācis klajā ar paziņojumiem par skarbākiem nosacījumiem attiecībā pret imigrantiem. Te nav runa par alerģiju pret citas ādas krāsas cilvēkiem. Uztraukums ir par slogu, ko imigranti uzliek sociālajam budžetam. Sociālās aprūpes ziņā Kanāda, salīdzinājumā ar Latviju, ir tīrā sociālisma zeme. Lai gan līdz šim Kanāda ekonomiskās konjunktūras nolūkos bijusi labvēlīga pret imigrantiem ar biezu naudas maku, tomēr, kā secina A., valstī esot savilkti arī visādi ķīniešu opīši ilgdzīvotāji, kuri tagad uz nebēdu izmantojot vietējo budžetu. Viņš sūkstās, ka no katrām desmit valsts apmaksātajām smalkajām acu operācijām – deviņas izmantojot vecie aziāti.

Cits mans paziņa O. stāsta savu piedzīvojumu lidojumā no Vankūveras uz Toronto. Sagadījies būt kopā ar ķīniešu meiteņu kori. Viņas savā starpā sarunājušās angliski. Līdzīgu situāciju novēroju arī Toronto viesnīcā, kur nedēļas nogalē ieradies bariņš korejiešu jauniešu. Nakts ālēšanās notiek angliski. Tas ir pilnīgs pretstats tam valodas fonam, ko ikdienā dzirdi pilsētas ķīniešu vai korejiešu kvartālos. Tur situācija vairāk atgādina Turcijas valstsvīra neseno mudinājumu Vācijas turkiem neintegrēties vācu sabiedrībā. Kaut gan Kanādā esmu dzirdējis valdību sakām – jo labāki latvieši jūs būsiet, jo labāki kanādieši jūs būsiet. Vai to varētu attiecināt arī uz ķīniešiem un korejiešiem?

Man ir bijusi iespēja vērot arī kanādiešu augstāko sabiedrību. Tajā gan visi ir "baltie". Pilnīgs pretstats demokrātiskā līmeņa multikulturālismam. Zīmīgi. Bet varbūt man tā ir tendencioza sagadīšanās.

Ne man izdarīt secinājumus, kurp ved Kanādas multikulturālisms. Kanādieši paši par to strīdas. Es varu tikai reproducēt savus virspusējos un īslaicīgos vērojumus. Un to daru tālab, lai mudinātu latviešus nebāzt galvu smiltīs savas demogrāfiskās bedres priekšā. Imigrācija nav nekas labs. Taču šobrīd tā izskatās kā vienīgais līdzeklis, lai salāpītu demogrāfisko situāciju atbilstīgi augšupejošas ekonomikas prasībām. Vai ir citi varianti? Tad par tiem būtu jārunā.

Toronto foto galeriju skat. www.vissnotiek.lv

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!